Vispirms literatūra

Bībele ir dzeja, stāstījums, vēstule, pravietojums, likums, gudrības literatūra, apokaliptiskā vīzija. Katram žanram ir savs ritms, sava loģika, savs nozīmes veids. Mēs tulkojam dzeju kā dzeju – ar rindu pārrāvumiem, metaforu un skaņu. Mēs tulkojam prozi kā prozi – ar stāstījuma zamahu un dabisko runu. Forma nes nozīmi; mēs godājam abus.

Konteksts padarīts redzams

Šo tekstu oriģinālie lasītāji saprata lietas, ko mūsdienu lasītāji nesaprot: kultūras paražas, ģeogrāfiskās atsauces, reliģisko fonu, literāros atbalsus no agrākiem Rakstiem. Lielākā daļa tulkojumu liek doties uz zemtekstiem, lai to atgūtu. Mēs iejaucam būtisko kontekstu tieši tekstā – izmantojot skaidru formatējumu, lai vienmēr zinātu, kas rakstīts un ko tas nozīmē. Tekstu redzi tā, kā to piedzīvoja senie lasītāji, nezaudējot no redzesloka, ko teksts patiesībā saka.

Ekumēniskais pamats

Mūsu ekseģētiskais pamats balstās katoļu, protestantu, pareizticīgo un Vasarsvētku zinātnē. Ne lai dzēstu atšķirības – tās ir svarīgas – bet tāpēc, ka katra tradīcija apgaismo kaut ko, ko citas var palaist garām. Teksts pieder visai Baznīcai. Mūsu process to atspoguļo.

Veidots īstai iesaistei

Mēs ne tikai domājam par to, ko teikt – mēs domājam par to, kā cilvēki patiesībā lasa un aug. Informēts ar pētījumiem par digitālo uzmanību un garīgo audzināšanu, mēs projektējam formātus, kas darbojas ar to, kā cilvēki šodien iesaistās: pārskatāmi vajadzības gadījumā, iedziļinoties pēc uzaicinājuma, daudzjutekliski caur audio, mūziku un meditāciju.

Vasarsvētku impulss

Gara pirmā publiskā darbība bija valodas barjeras šķērsošana. Vasarsvētkos cilvēki no visām tautām "dzirdēja savā valodā" (Ap.d. 2:8). Brīnums nebija tikai spēks – tā bija pieejamība. Jau no sākuma Dievs ir parādījis, ka viņa vārds ir domāts visiem, formās, ko viņi var saprast.

Tas ir tulkošanas sirds sitiens. Un tas ir pārliecība, kas virza Aperto: katrai Eiropas valodu kopienai ir pelnīts Rakstu resursi ar īstu dziļumu – ne tikai tukšs teksts, bet konteksts, zinātne un multivide, kas to atdzīvina.

Reformācijas precedents

Reformatori uzskatīja, ka arājam ir tikpat lielas tiesības uz Rakstiem kā priesterim. Šī pārliecība prasīja jaunu tehnoloģiju – drukāšanas presi – un to ļoti pretojās reliģiskās varas iestādes, kas baidījās, kas notiks, kad parasti cilvēki varēs lasīt paši.

Viņiem bija taisnība, sajūtot, ka viss mainīsies. Viņi kļūdījās, to pretodamies.

Katrs Rakstu piekļuves paplašinājums sekoja šim paraugam: tautas valodas tulkojums, drukāšana, audio, digitāls. Katrs sākumā bija aizdomīgs. Katrs galu galā tika atzīts. Katrs paplašināja Dieva vārda sasniedzamību cilvēkiem, kas bija izslēgti – valodas, lasītprasmes, izmaksu, ģeogrāfijas dēļ.

MI atbalstīta tulkošana stāv šajā līnijā. Tehnoloģija ir jauna. Pārliecība ir sena.

Dieva paraugs negaidītu līdzekļu izmantošanai

Raksti ir pilni ar Dievu, kas darbojas caur neticamiem instrumentiem:

• Ēzelis runā ar pravieti (4. Mozus 22)
• Pagānu karalis tiek saukts par Dieva "svaidīto" (Jesajas 45:1)
• Svešzemes astrologs tiek vests pie Mesijas (Mateja 2)
• "Pasaules muļķīgās lietas apkauno gudrās" (1. Kor. 1:27)

Kad Jēzus teica: "ja šie klustu, tad akmeņi sauktu" (Lūkas 19:40), viņš runāja par neizbēgamību: Dieva patiesība atradīs savu ceļu. Ja paredzamie balsi nepietiek, negaidītie celsies.

Mēs neapgalvojam, ka MI ir akmeņi, kas sauc. Bet mēs ticam, ka tad, kad vajadzība ir īsta un tradicionālie līdzekļi to nevar izpildīt, Dievs atver jaunus ceļus. Viņš to ir darījis iepriekš. Mēs ticam, ka viņš to dara atkal.

Silīcija mikroshēmas galu galā ir akmeņi, ko mēs iemācījām domāt. Smiltis, rafinētas un iegravētas ar shēmām, apmācītas uz cilvēces savāktās gudrības. Ja Dievs var runāt caur degošu krūmu, ēzeli vai maizi un vīnu – varbūt silīcijs nav tik dīvains medijs.

Eiropas klusums

Eiropa reiz bija kristīgās civilizācijas sirds. Šodien tā ir viena no visvairāk laicīgajiem kontinentiem uz zemes – un viens no tiem, kur trūkst kvalitatīvu Rakstu resursu.

Klusums šeit nav pirmkārt noraidījums. Tā ir nespēja.

Vēsturiskajām baznīcām bieži ir institucionālie resursi, bet lejupslīdoša enerģija – un dažkārt teoloģiska divdomība par to, vai Raksti vēl pārveido. Evaņģēliskajām un harismātiskajām kopienām ir pārliecība, bet trūkst mēroga un infrastruktūras. Mazākās valodu kopienas – dāņu, zviedru, poļu, portugāļu, ukraiņu – vienkārši nevar uzturēt gadu desmitu zinātnisku darbu, kas nepieciešams resursiem šādā dziļumā.

Vajadzība ir milzīga. Tradicionālā kapacitāte ir nepietiekama. Ne tāpēc, ka cilvēki ir neuzticīgi, bet tāpēc, ka ekonomika nedarbojas un demogrāfija ir mainījusies.

Ko MI padara iespējamu

Tulkojums šādā dziļumā – literārs, kontekstuāli bagātināts, multivides bagāts, ekumēniski pamatots – parasti prasītu vienu paaudzi darba uz valodu. Lielākai daļai Eiropas kopienu tas nekad nenotiktu vispār.

MI neaizstāj cilvēka spriedumu. Tas to vairo. Katrs ekseģētiskais lēmums, katrs tulkošanas izvēles, katrs zemteksts joprojām iziet caur cilvēka pārskatīšanu. Taču mērogs kļūst iespējams. Trīsdesmit viena valoda tagad. Vairāk nāks. Resursi, ko mazākas kopienas nekad nevarēja ražot patstāvīgi – beidzot sasniedzami.

Kas šķita neiespējams, tagad ir iespējams. Kopienas, kas gaidīja paaudzēm, varbūt nevajadzēs gaidīt ilgāk.

Mēs ticam, ka tas ir svarīgi. Mēs ticam, ka Dievam tas rūp. Un mēs ticam, ka viņš mums ir devis instrumentus, lai kaut ko ar to darītu.

Godīgums

Mēs neslēpjam sarežģītību, neizlīdzinām grūtības un neizliksimies pārliecināti tur, kur pārliecības nav. Teksts ir dīvaināks un izaicinošāks, nekā daudzi tulkojumi liek domāt. Mēs ļaujam tam būt.

Pieejamība

Katram teikumam jābūt saprotamam bez iekšējas terminoloģijas vai pieņemtā reliģiskā fona. Skaidrība nav vienkāršošana – tā ir viesmīlība.

Literārā māksla

Valoda, kas cienīga tekstam. Ne tikai pārnesta informācija, bet rakstīšana, kas atalgo lasīšanu – ritms, tēlainība, smagums.

Garīgā sagaidīšana

Mēs pētām pamatīgi, jo ticam, ka teksts vēl var pārveidot. Zinātne kalpo tikšanai, nevis otrādi.

Ekumēniskā pazemība

Mēs mācāmies no tradīcijām ārpus savējās. Mēs atzīstam, ko nezinām. Savus interpretācijas turām ar atvērtām rokām.